Краслава (Belarusian Wikipedia)

Analysis of information sources in references of the Wikipedia article "Краслава" in Belarusian language version.

refsWebsite

Global rank Belarusian rank

8,040^th place

650^th place

43^rd place

1^st place

1jivebelarus.net

low place

93^rd place

1wikisource.org

27^th place

29^th place

2,656^th place

163^rd place

low place

3,349^th place

low place

low place

castle.lv

Замок Краслава (Креславка - Kreslawka) (руск.). Средневековые замки Латвии. Праверана 19 студзеня 2013.

icm.edu.pl

dir.icm.edu.pl

Manteuffel G. Krasław // Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich. Tom IV: Kęs — Kutno (польск.). — Warszawa, 1883. S. 619.

jivebelarus.net

Вікінгі ў беларускім фальклёры // Андрэй Катлярчук. Швэды ў гісторыі й культуры беларусаў. — Менск: Энцыклапедыкс, 2002

stat.gov.lv

data.stat.gov.lv

Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Central Statistical Bureau of Latvia. Праверана 31 ліпеня 2024.
<a href="https://wikidata.org/wiki/Track:Q39420022"></a>
Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) — Central Statistical Bureau of Latvia. Праверана 19 чэрвеня 2024.
<a href="https://wikidata.org/wiki/Track:Q39420022"></a>

uniejow.pl

https://uniejow.pl/twoja-gmina-twoj-urzad/miasta-partnerskie/

wikidata.org

Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Central Statistical Bureau of Latvia. Праверана 31 ліпеня 2024.
<a href="https://wikidata.org/wiki/Track:Q39420022"></a>
Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) — Central Statistical Bureau of Latvia. Праверана 19 чэрвеня 2024.
<a href="https://wikidata.org/wiki/Track:Q39420022"></a>

wikisource.org

be.wikisource.org

Краслава // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.) (руск.). — СПб., 1890—1907.